Jā, un vēl sākot no vakardienas man ir Chilli un Laura Reinika diski. Dziļākās pateicības dzeinai, kas šos šedevrus droši izvadāja cauri visām pārcelšanās vētrām, lai visbeidzot nodotu manās rokās.
Neliels paskaidrojums - popam ir īpaša vieta manā dzīvē. Man pops ir vajadzīgs to pašu iemeslu pēc, kādēļ citiem cilvēkiem vajag lasīt stulbus sieviešu žurnālus, dzert lētu alu vai ēst negaršīgu un neveselīgu fast-foodu. Tas ir, es vienkārši zinu, ka pienāks brīdis, tāds jocīgs brīdis manā dzīvē, kad mani spēs glābt tikai čīp popsa, un tikai tāda, pilnā skaļumā, un tad šie disciņi droši ieguls atskaņotājā. "Kuro dienu tik tēēēēja un piens, vēlos būt ar tevi vai vieeeeeens...", un tā tālāk, un tā joprojām. Un tieši šo trokšņu fonā viss notiks, un viss izdosies.