Man tomēr liekas diezgan būtiski atkārtoti noformulēt vienu lietu - tik ilgi, kamēr es nebradāju ar netīrām tupelēm pa citu cilvēku seksuālo dzīvi, man ir tiesības prasīt to pašu attiecībā pret sevi. Tik ilgi, kamēr es runāju par emocijām, man ir tiesības gaidīt, kad citi darīs to pašu, nevis bāzīs man pirkstus kājstarpē (atvaino, protams, šoreiz mani).
Un tici vai ne, bet es arī esmu cilvēks. Un man ar sāp.
Viss. Diskusijas beigas. Ja to vispār var saukt par diskusiju, par ko es smagi šaubos.