Shelly - Post a comment

shelly

11:41 pm - Kurš gan būs tik drosmīgs pateikt..

Iespējams, kādai daļai manu draugu būs jau līdz brošai, ka es nepārtraukti referēju par tv noskatītām pārraidēm, bet nu norijiet vēl šo krupi.
Sēžot ar žūstošu rozā mālu masku uz ģīmja, noskatījos pa Pirmo Baltijas kanālu raidījumu par Krievijas grūpijām. Jāatzīst, kaut kas manī nolobījās (un tie nebija tikai māli).
Nu, bet iedomājieties - stāv pie televīzijas ēkas tāds mazs, paresns, ne pārāk smuks sieviešu dzimuma cilvēciņš - pilnīgi nenosakāmā vecumā kaut kur starp 12 un 28 gadiem. Ar piparkūciņām un mandarīniem vienā rociņā un paššūtu sirdi uz Sv.Valentīna dienu otrā. Un stāv, un stāv, mēnešiem ilgi, burzot rokās sirds stūrīti. Pašā televīzijā viņu jau sen nelaiž, un viņa stāv pie ēkas. Un gaida viņu - savu dziedošo elku, kurā viņa "nekad nav vīlusies". Pagaidām neveicās. 
Man kļuva žēl - līdz ārprātam Jo šis cilvēciņš tak varētu būt brīnišķīgs draugs un noteikti ļoti mīlēta sieviete kādam īstam vīrietim, kādam, kas būtu sajūsmā gan par viņas mandarīniem un cepumiem, gan par koši sarkanām sirdīm, un galu galā - par viņu pašu,  tādu uzticīgu, ļoti sirsnīgu un pacietīgu - par viņu pašu vairāk par visu.
Bet viņa stāv. Un dzīve paiet.