Shelly - Post a comment

shelly

06:22 pm

Laime ir. Laime ir pamosties piektdienā, septiņos piecpadsmit no rīta, tev nekas nesāp, viss nelabums ir pagātnē, tu apskauj pašu pašu labāko un mīļāko cilvēku pasaulē, viņš apskauj tevi, un jūs brīdi guļat apskāvušies. Labrīt, labrīt. Kā brīvdienā, un vēl labāk, tas nekas, ka drīz būs jāceļas un jāiet mazgāties, jāģērbjas, jādzer brokastu tējas un kafijas, jāsmērē maizes, jākrāso acis, jāķemmē mati, jāsmēķē viena cigarete pēc otras un tad ātri, dziļi un sāpīgi jāiegrimst darbu straumē. Ir šis mirklis, ir liels liels miers, ir pavasaris un saule spīd kā traka.
Laime ir.