Slēpošana ļoti nodzen vēlmi dzert - kad tu traucies no kalna milzu ātrumā [vismaz pašam tā šķiet], tu saproti - ja es nevaldīšu pār sevi, es salauzīšu kaulus. Piemēram, kājas. Krakš, un viss. Ļoti sāpēs, un viss. Tāpēc pat tad, kad tu nokāp no slēpēm, kad pamats ir stingrs un tu stāvi droši, tev vairs negribas.
Visiem alkoholiķiem vajadzētu slēpot.
Un man ir labi. Tiešām.