Shelly - Post a comment

shelly

02:42 pm

Kas vienreiz beigsies šitais drausmīgais slinkums! Praktiski visu nedēļu es nedaru gandrīz neko. Es atnāku uz darbu deviņos-desmitosa no rīta un nosēžu te līdz pieciem pēcpusdienā vai apmēram tā, cibu lasot. Kaut kāds sviests. Vismz mežnīgā vēlme pēc šampanieša ir pagājusi, paldies Dievam, jo kūkot darbavietā, čatot un fantazēt par šamja dzeršanu no rīta līdz vakaram jau tiešām bija mazliet par smagu pat man.
Tāpat varu beidzot palielīties, ka beidzo dienu laikā:
- maģistra darba melnrakstu (56 lpp) sekmīgi nodevu pirmdienas vakarā, vadītājs paziņoja, ka tas izskatoties visai iedvesmojošs
- ar Dārgo kļūstam par normāliem buržujiem - beidzot mums mājās ir otrs dators. Toreiz, kad iegādājies pirmo, drūmākie cibas pesimisti apgalvoja, ka šitais krastā neies - divi ar datoriem strādājoši cibiņi un viens kompis. Tika prognozēta asinstrabiebība un kaujas Vecās Derības stilā - aci pret aci, zobu pret zobu. Taču nu jau kādu gadu (Labojums - kādu gadu, ko es te muldu, patiesībā jau gandrīz trīs gadus. Tie gadi skrien kā stirnas!) mēs arī ar 1 datoru esam sadzīvojuši ļoti smuki, ne kāvāmies, ne mantu dalījām, ne kniedes uz krēsliem likām. Un šovakar bargi vīri atnāks ievilkt internetu, un tad - aidā, jūriņā.