Jūs taču ziniet stāstu par divām Lotiņām, vai ne? Mēs esam secinājušas, ka jūs esat tikpat neattapīgi kā divu Lotiņu vecāki. Lai arī, atšķirībā no Luīzes & Lotes Dzeinu & Shelly par līdzīgām diez vai kāds nosauks.
Lai veiktu nelielu sociālu experimentu virtuālajā telpā un vienkārši aiz neko darīt, uz 3 (trim!) dienām mēs apmainījāmies saviem žurnāliem. Vai cibām. Vai blogiem, kā nu kurš to nosauktu. Vienkārši apmainījāmies, un turpinājām raxtīt savus textus & komentēt svešus. Mēs nemēģinājām tēlot, atdarināt vai stilizēt viena otru –tik vien kā apmainījāmies vietām.
Tas nozīmē, ka beidzamais īstās shelly un dzeinas puksts un komentārs bija 14. martā ap pulksten 11 dienā. Par visu pārējo neviena no mums nekādu atbildību neuzņemas.
& visu šo trīs dienu laikā mūs atšifrēja tikai 1 (viens!) cilvēks.
Galvenie secinājumi:
- ka anonimitāte cibā tomēr ir iespējama - ja vien ir pietiekamas iestrādes. Teorētiķiem, kas apgalvoja, ka “On the internet no one knows you’re a dog”, bija pilnīga taisnība.
- ka, lai arī cik regulāra nebūtu komunikācija "cibiņu" starpā, tomēr patiesībā jau uzmanība netiek pievērsta nekam ārpus paša personas (nu, gluži kā dzīvē ;))
- ka patiesībā friends - only ieraxtiem tikai retu reizi ir nozīme
- ka cilvēks, nonācis jaunos apstākļos, spēj pavisam labi saprasties arī ar tiem, ar kuriem citos apstākļos saprasties pat nemēģinātu. Un tas priecē.
Turklāt, neliela piebilde - vai nevienam no mūsu kopīgajiem "draugiem" oranžajā portālā neradās aizdomas, ka pēkšņi parādījušies divi identiski profili?
Bet tas bija ļoti jautri, patiešām.
Dzeina & Shelly