Lūk, "pseidopatriotisms" - tas ir labs vārds. Man patīk, un es to lietošu. Un leģionāru pasākuma aizliegšana man liekas normāls pasākums*.
Vispār visa šā sakarā man liekas tā - nav sliktāka kunga par bijušo vergu. Neviens nebūs tik nežēlīgs, despotisks, mazisks, atriebīgs un netaisns. Un tik ilgi, kamēr mēs uztversim sevi kā vergu tautiņu - ak, ļaunie krievi, ak, ļaunie žīdi, ak ļaunā pagātne, 700 dzimtbūšanas gadi un 50 gadu okupācijas mantojums, ak, urlas, komunisti un ķīnieši, un visi pārējie, kas to vien dara, kā trin zobus gar mūsu taukiem, ak, ak, mums jāatriebjas, mums jāuzkapj viņiem uz galvas, tā pat kā viņi kāpa uz galvas mums, mums jāsit ar lielo dūri un jāšķiež siekalas, mums jāparāda savs spēks un sava baisā, spožā gaisma, tik ilgi mēsli vien būs. Un visi šitie naži, ksenofobi, leģionāri, nacboli, komunisti uc brīvības cīnītāji, visi tie, kas uzskata, ka viņu kompleksi ir diez kāds sasniegums un mugurkauls, tie tos mēslus maisīs ar lielo karoti.
Tikai tārpi liek citiem rāpot. Un tikai brīvs cilvēks var būt kungs.
Ek.
* Es saprotu, ka tiem vecajiem cilvēkiem tas būs nepatīkami - jo kuram gan patiktu sirmā vecumā uzzināt, ka tu savu dzīvi būtībā esi nodzīvojis velti, cīnījies tu esi nebūt ne Brīvo Latviju, es uzsveru, ne par kādu Brīvu Latviju, kas tas vispār par naivumu, bet gan par Hitleru un par to, lai viņš visus atlikušos auslanderu zaldātus ar visām viņu vecomātēm un kaķiem padusē akurāt uzreiz pēc kara aizsūtītu uz kādu tālāku un aukstāku zemi uz ilgiem laikiem. Es to visu saprotu, tas ir traģiski, bet tas nav varonīgi.
Jāatzīst, ka kādu laiku es pat klusībā ķecerīgi cerēju, ka gadu desmit laikā šī problēma atrisināsies pati no sevis dabiskā bioloģiskā ceļā. Bet kas tev deva - nepietiek, ka latviešiem ir viena apčakarētā paaudze, tagad rodas vēl viena, ļoti optimistiska un enerģiska - es nekautrēšos teikt skarbi - apčakarēto lašu audze, un patriotiskā kāpšana uz grābekļa un lielvalstu stabuļu pūšana zem tūdaliņa plakātiem turpinās ar jaunu, gluži neredzētu sparu.