Dārgais mani peļu sakarā audzināja. Tā kā viņam bija apnicis klausīties, kā es ik pa laikam virtuvē pa naktīm spiedzu, jo pele, piemēram, ir izdomājusi paskriet garām izlietnei, kad es mazgāju traukus, vai nosnausties trauku žāvētājā, un pamosties tikai tad, kad es to paceļu, vai pat nosprāgt grīdas lupatā, tad viņš mani pie pelēm radināja. Mēs sēdējām virtuvē, pele tupēja zem mikroviļņu krāsns, un viņš man centās iestāstīt, ka "pele taču ir jauka, gribi es viņu tev noķeršu un parādīšu tuvāk, kāda mīļa," es bailīgi palūrēju zem krāsns, tiešām jauka.
Bet nesen viena bizoja pa kāpņu telpu, tāda pavisam maziņa, kad mēs naktī nācām mājās, un es atkal bļāvu :)