Pa nakti man uz loga uzrakstīja kaut ko ļoti skaistu - par to, ka pasaule ir labāka tajā stikla pusē, kur esmu es.
Pēc tam mēs gulējām apskāvušies, viņš pielicis vaigu pie manējā, rugāji mazliet dūrās, tā mīļi mīļi, un viņš teica - domā par kaut ko siltu. Par siltu? Jā, par siltu. Un es domāju par viņu, un par to, cik viņam satriecoši seksuāla balss.
Manas naktis ir skaistākas nekā manas - un, pilnīgi iespējams, arī Jūsu - dienas.
Bet labrīt, labrīt.