Shelly - Post a comment

shelly

02:23 pm

Nez, cik varētu maksāt pneimatiskā bise?
Sāku rakstīt vēstuli Ziemassvētku vecītim par visu, ko labprāt atrastu zem zaļās eglītes ("Mīļo vecīt, man, lūdzu, zilus vai pelēkus biezos aizkarus guļamistabai,lai dārgajam gaisma no rītiem netraucē gulēt, mazu radio virtuvei, lai nav galīgi garlaicīgi, matu pannu, bet to labāk pērc profesionālajā frizieru veikalā, viens tāds ir uz Brīvības ielas, Nika Keiva "Un ēzelis ieraudzīja enģeli", jo tā ir spoža grāmata, gultas veļas komplektu ar divām spilvendrānām un diviem segas pārvalkiem pēc tavas gaumes, sieviešu skūšanās želeju, pēcskūšanās losjonu, mikroviļņu krāsni etc") un sapratu, ka patiesībā es gribu pneimatisko bisi. Lūk, tā ir manta, un to es sapratu.
Atceros, ka pirmo reizi, kad man iedeva p.b., lai ar to izšaut laukā pa pirmā stāva logu, man gandrīz kontaktlēcas no acīm izkrita no atsitiena. Pēc tam kopā ar dārgo un dārgā brāli, sparīgu padsmitnieku, pasitām bisi padusē un devāmies uz Anniņmužas mežu. Uz velosipēdistu celiņa nolikām tukšu Coca-Colas buteli un blietējām pa to, līdz kļuva tik tumšs, ka tikko bises galu varēja saskatīt. Velosipēdisti visu laika gāza mūsu mērķi, jo mēs sēdējām krūmos, un mūs viņi neredzēja, viņi redzēja tikai tukšu pudeli uz ceļa, un pat nenojauta, ka viņu izdarībās kā mežabrāļi no uzkalniņa nolūkojās trīs savaldīgas, bet bruņotas un saērcinātas personas. Pirmajā reizē, kad centos trāpīt pa pudeli, es trāpīju Dārgā brālim. Dārgā brālis galvu vien saķēra un abi aiz sajūsmas gandrīz bikses pielaida, jo principā ar pirmo šāvienu ar atsitienu pret priedi trāpīt cilvēkam, kas stāv tev aiz muguras, ir viennozīmīgi augsta klase.
Tā kā, lai nu ir, vecīt, kā ir ar tiem aizkariem un matu pannām, bise tomēr būtu pirmā vietā. Varētu pa nedēļas nogalēm kāpt autobusā, braukt uz Rumbulu un blietēt čiekurus no kokiem. Svēti apsolos nešaut pa laternām, logiem, putniem, kaķiem un citiem nepiemērotiem objektiem, kā arī iespēju robežās pa cilvēkiem.