*Kaut ko man galīgi nepatīk tikai šorīt atrast savā pastkastē vēstules par darbiem, kas bija jāizdara vēl pirms atvaļinājuma. Un vēstules no priekšniecības ar "kad atgriezīsies, ienāc pie manis" ar nesola neko labu.
*Slikti, ka es nezinu mašīnu markas, modeļus, nosaukumus vai vēl kādas pazīmes, kas ļauj tās atšķirt un nosaukt - man nākas izlīdzēties ar krāsām, tas ir vienīgais, ko spēju diferencēt. Bet ja saka vienkārši "mašīna", "auto" vai vēl kā, tas parasti izklausās visai pirmklasnieciski un neizglītoti.
Bet, ja es zinātu, varētu izstāstīt, kā vakar gāju pār ielu pie fakultātes. Gāju kā nākas, pa gājēju pāreju, viens braukšanas virziens disciplinēti apstājās, otrs arī, bet tad, kad jau gandrīz biju pāri, kāds asprātis sarkanā vāģī izdomāja, ka gaidīšana ir priekš lūzeriem, un pieklājīgā ātrumā nonesās kāda cm attālumā no manām pēdām. Visa dzīve noņirbēja acu priekšā, goda vārds.