Nēeee. Ne Homēram, ne Šekspīram nav tādas intereses par kropļiem, kas nogalina nogalināšanas pēc. Homērs un Šekspīrs atšķiras ar motivāciju - viņu varoņi nogalina kādu noteiktu iemeslu pēc - varas, naudas, greizsirdības, skaudības, intrigu, reliģijas, pat pienākuma vai vēl kā dēļ. Motivācija ir vienmēr, un tas ir ļoti būtiski. Bet mūsdienu "varoņi" nogalina bezjēdzīgi, bez jēgas un iemesla, savu mazvērtības kompleksu vai, pardon par vecmodīgo teicienu, sakropļotas dzimumtieksmes dēļ. Notiek nevis vardarbība kā sižeta elements, drāmas kāpinājums vai kobflikta izpausme, bet vardarbība pati par sevi, priecāšanās par slepkavošanas, pazemošanas, spīdzināšanas un izvarošanas kā tehnikas maksimālu attīstīšanu. Nekā cita tur vairs sen nav.