Es pašiedvesmojos!
Es pilnīgie iedomājos tos PRistus, kas spriež par stratēģiju, sūkdami kafijiņu ar konjaciņu.. "Nu, vajag uz zemapziņu, uz arhetipiem spiest, veči. Vajag uz sieviešu auditoriju spiest, veči. Viens kaulains holeriķis jau bija, "tētiņš" ar bārzdu un žagaru arī bija.. Mmm.. pag, nu kas vēl tāds varētu būt.. Kaut kas seksīgs, saprotiet? Latviešu sieviete meklē uzticamu, bet seksīgu. (es zinu, man sieva stāstīja) Kā tādu jaunu ērzeli, ziniet, stipru! Un tādu, kam pašam ir ģimene = uzticams, bet acīs tādas nerātnas uguntiņas = baudkāras fantāzijas. Un vēlētājs - mūsu. Un vēl, papildus uzticamībai vajag dieva vārdus. Vajag tādu, kas bībeli citē no galvas, saprotiet, veči? Un lai smukiņš ir. Es, protams, neesmu gejs, bet Lujāns ir diezgan smukiņš, veči, ko, ne? Mazliet uzēdis pa pēdējo gadu, bet tas piedos laimīga, apmierināta cilvēka iespaidu. Tāda, kam viss ir "kārtībā" un kas ir gatavs iet, cīnīties, darīt! Pašpārliecināts lai ir! Lai salīdzina ar pārējiem - zemtekstā auditorija sajutīs - es jauns, man stāv, ne tā kā tiem vecajiem. Vēliet mani par mēru! Un ievēlēs ar, kad es jums saku, veči.
Ģimene vēl ir, tas labi. Sabildējiet bērnus, sievas jaunības un šodienas foto. Bet tā, lai šodien smukāka izskatās, lai nav nomocīta, citādi vēlētāji padomās nezin ko. Un pasakiet, lai pats tomēr pāris kilo nomet. Lauku iedzīvotāji un pensionāri var negatīvi uztvert to taukumu - pašiem tāda nav, ziniet."
Un tā tālāk