![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
07:49 pm
Un reizēm mani pārņem neaptverams miers. Mēs esam. Mēs esam viens otram. Un citādāk nemaz nevarētu būt. Bet tomēr - cik labi. Cik neiedomājami labi, ka tā.
Reiz tu jautāji - "bet kāpēc mēs satikāmies tik vēlu?"
Un man tas likās jocīgs jautājums. Jo es nenožēloju neko. Un galu galā - tam pat nav nozīmes. Jo mēs esam. Mēs esam viens otram. Mēs esam satikušies tieši tā, kā tas varēja notikt. Un vēl vairāk - mēs satikāmies tikai tā, kā tas varēja notikt, vienīgajā iespējamajā veidā. Jo cita ceļa vienkārši nav.
Un cik labi, ka tā. Cik neiedomājami labi.