Un vēl sestdien es sapratu, ka arī brīvdienu kopēja (ir mums tāds zvērs priekš omes) nav mazāk jocīga, kā visas pārējās. Neko ļaunu nenojauzdama, kārtoju braukšanai uz kalnu un pirti mantas, tostarp guļammaisus, kad viņa tos appēta un bažīgi prasa:
- Vai tad paliksiet pa nakti ar?
- Jā, - es kautri saku.
Viņa šausmās ieplēš acis un saka:
- Nu, bet Jūs taču nosalsiet!!!
Ok. Man jau patīk, kad pieņem, ka es taisos gulēt ārā vienā guļammaisā -15 C.