10:57 pm
Vēl viens aprakstīšanas vērts kritērijs noteikti ir sapņi naktī pirms vētras. Par tiem 4 m diega no kakla un sāpošo kaklu es jau stepes_vilks izstāstīju, bet vēl viens bija par ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
cruelty. Man vajadzēja viņu nošaut, es zināju, ka viņš ir slikts un bīstams, un ka vai nu es vai viņš un nekas cits neatliek, ka viņš jāapstādina, mēs stāvējām viens otram pretim un viņš mīlīgi smaidīja un teica, ka "tu taču mani nešausi nost, mēs esam tik labi draugi, vai ne?". Gribēju teikt: "Jā, mēs esam labi draugi, bet es tevi nošaušu vienalga", bet es paguvu tikai līdz kādai pusei. Jo pēc tam viņš nošāva mani. Jutos pārsteigta un vīlusies. Un pēdējais, ko paguvu nodomāt, bija: "Vajadzēja vispirms šaut, un tad runāt".