Iepakoju savu jauno, saliekamo tējkannu un nodomāju, ka principā cilvēki nemainās - es vienmēr kravājos tā, it kā taisītos ciest kuģa katastrofā un nākamos piecus gadus cīnīties par izdzīvošanu uz vientuļas salas. Pat ja es braucu ar velosipēdu. Kur nu vēl ar lidmašīnu.
Ceļojot ar lidmašīnu, vismaz nav jāņem līdzi spilvens.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |