Šodien mūsmājās pārvietojas tektoniskās plāksnes. 8:25 ieradās divi braši vīri, izjauca mūsmāju veco, salūzušo dīvānu trijos gabalos, pasita dīvāna daļas sev padusēs, iekasēja no manis 50 eiro un pazuda nezināmā virzienā. Pulksten 11:11 pie mūsmājām jau stāvēja nākamie divi brašie vīri ar gigantisku atsperu matraci. Izrādījās, ka uznešana 3. stāvā piegādē nav iekļauta. Uzmaucu kedas, tāpat biezajā plīša naktskreklā ar lācīti notipināju lejā, un mirkli skatījos uz matraci, kamēr vīri skatījās uz mani. Izskatījos es droši vien tieši tik nepiemērota gigantisku matraču pārnēsāšanai kā jutos, tāpēc viens no viņiem sāka viltīgi smaidīt un piedāvāja par nelielu, taisnīgu samaksu (20 eiro) uzstiept matraci augšā. Tādas naudas man nebija, bet nebija arī variantu, tāpēc teicu, stiepiet, meklēsim. Vīri uzstiepa, es viņiem atdevu 15 eiro, un mēs šķīrāmies pavisam draudzīgi.
Atgādinu, ka esmu 1,59 m, sveru 56 kg. Matracis it kā sver divreiz mazāk, bet ir 2 metrus garš, 1.6 metrus plats un 20 cm biezs. Un atsperu matračus nevar sarullēt. Principā tas ir kā dīvāns bez kājām. Trešajā stāvā es to nekad neuzdabūtu. Es to neuzdabūtu pirmajā stāvā.
Bet tagad tas ir glīti iestumts tam paredzētajā vietā uz guļamistabas grīdas. Gaidu Lauvu, kad svinīgi griezīsim sarkano lenti, tb, iepakojuma celofānu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |