02:49 pm - Like Water For Chocolate
Vakar ar Mamā bijām uz baleta "Like Water For Chocolate" tiešraidi Apollo Akropolē. Sākumā dikti nopriecājāmies - lūk, kultūra beidzot atceļojusi no Londonas Karaliskās operas līdz pat Ķengaragam, osom. Tikai pamazām sākām aizdomāties, vai Ķengarags vispār tādam lielam godam ir gatavs. Jo visu izrādi - kas bija patiešām ļoti laba - nācās stipri koncentrēties, lai skatuvi nenozagtu blakussēdošie gopņiki, kas visas trīs stundas ēda, dzēra, runāja (galvenokārt par to, ka uz baletu nekad vairs neies) un čaukstināja papīrus.
Atsevišķa atkāpe par ēšanu. Nevienam nav noslēpums, ka man patīk ēst. Tā ir viena no manām mīļākajām nodarbēm. Es to daru daudz un bieži, varētu pat teikt - katrā izdevīgā brīdī. Taču pat es nevaru iedomāties, kāpēc lai kāds ietu uz Karalisko baletu, padusē iežmiedzis spaini ar Kentuki vistu spārniņiem. Vai divus milzu Mahimas maisus ar čipsu pakām unn šokolādi. Vai pasūtītu sev lielo picu uz zāli.
Sākumā es sevi mierināju, ka neviens taču nevar ēst trīs stundas no vietas. Nu, paēdīs pirmajā cēlienā, un tad beigs skrāpēt šķīvjus ar dakšiņām. Paliks vēl divi cēlieni. Ha ha ha.
Starp citu, uz šo seansu biļetes neviens nepārbaudīja. Tā kā varbūt visi šie alu cilvēki vienkārši bija sataisījušies uz "Juras laikmeta parku", bet sajaukuši zāles.
Nu, bet balets lielisks. Tas bija visu šo ciešanu vērts. Ja sanāk, noteikti aizejiet. 