Es vairs nemāku neko nokačāt internetā. Nočakarējos minūtes desmit, nesanāca vispār nekas. Vienkārši vispār nekas. Vai nu atveras kaut kādas reklāmas, vai vispār nekas nenotiek, vai pieprasa ielogoties, vai novelkas kaut kādas šausmas.
Nu, un ko tad citu man bija darīt? Bija vien jāiet uz Satori.lv, lasīt Krišjāni Zeļģi, piemēram.
( ... tālāk ... )
Izlasīju un nodomāju, nu i paldies dievam, ka es nekā vairs nemāku nokačāt.
Mēģinu sastādīt izklaidējošus brīvdienu plānus diviem, no kuriem vienam ieteicams drīzāk pasēdēt, nevis pastaigāt, par kādām mežonīgākām aktivitātēm nemaz nerunājot, un nepavisam nav ieteicams uztraukties (kas ierobežo pārvietošanos, jo šis invalīds kā reiz ir vienīgais ar auto tiesibām). Varētu baudīt lauku romantiku - diemžēl no vecām, romantiskām lauku mājiņām mēdz uznākt šausmīga alerģija. No ērcēm arī būtu ieteicams izvairīties.
Jā. Tricky.
Dedzināt lupatiņas un smieties (nedēļas garumā)?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |