Tātad, šovakar es, kā jau radošai inteliģencei pienākas, pa vidu starp Zvēru, 2litru aliem, Brektes apspriešanu un netīru kāju kasīšanu (tieši tā mēs parasti darot, tā man te listē izskaidroja) sēdēju Operā, vietā, kas maksāja Ls 45 gabalā, ar vienu roku susināju pilošo degunu, ar otro piesedzu pleķi uz svārkiem un gremdējos Baironiskā splīnā par eksistenciālām netaisnībām un likteņa ārkārtējo bardzību.
Jēziņ, otais cēliens bija ellīgs, vai nu no iesnām, vai nu no bezgaisa, man uznāca pilnīga smakšanas lēkme turpat stundas garumā, drausmīmi drausmīi drausmīgi nepatīkami.
Toties pēc tam es kļuvu par Saša-telepat, gandrīz kā tas rudais džeks no slavenā padomju mūvija, un aizbraucu mājās, un nolēmu, ka tikko kā ieliešu sev kolu un iebēršu kolā gabaliņu ledus, tā zvanīšu Dārgajam uz K-pili, ledus ne velna negribēja lūzt, bet tikko kā visbiedzot man izdevās to sašķaidīt un iemest sev vienu lausku glāzē, tā telefons jau zvanīja pats.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |