Esmu priecīga par visu, ko paveicu. Un, lai cik jocīga, bet priecīga arī par to, ko (no sevis neatkaRĪGU apstākļu dēļ) neizdarīju. Nav īstais laiks, nav īstā vieta - pēdējos mēnešos es uz šo sajūtu ļoti paļaujos.
Vēl es priecājos par jaunajiem dārzeņiem. Tā ir tāaada manta! Šķērēju kaudzēm vien dažādās zupās iekšā, un ar sajūsmu ēdu.
Bet pilnībā uz savu degunu paļauties es nevaru - man ir sākusies šausmīga alerģija. Pret kaut ko, nezinu ko. Un šausmas nav īstais vārds. Tā ir katastrofa. Apokalipse. Komēta un asteszvaigzne, zemestrīces un anakondas. Cerams, ka man neuzsprāgs galva.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |