Vāru paipalu olas un skatos, kā aiz loga snieg.
Kopš vienu Ziemassvētku vakaru pavadījām kino, man patīk iet uz kino svētkos. Darbadienās tam nekad īsti nav laika. Brīvdienās - cita lieta. Daudz laika, nekādu kaitinošu popkorna grauzēju aiz pleca.
Šodien ar mammu, piemēram, aizgājām uz "Mākslinieku" Kino "Rīga", pardon, "Splendid Palace". Visi noteikti jau ir redzējuši un apsprieduši, bet es tikai tagad tiku, un man ļoti ļoti patika. Uz pusotru stundu nonācu pavisam citā pasaulē - klusā, melnbaltā un totāli vecmodīgi romantiskā.
Vēlāk, ēdot salčuku, ar otro piegājienu noskatījāmies "Papriku" (2006). Ar otro - jo pirmajā man sanāca tik drausmīgs miegs, kā bija vien jāslēdz ārā un jāliekas gulēt pirmajā dīvānā, kas gadījās pa ceļam, lai cik tas auksts un putekļains. Bet nepārprotiet, tas neliecina neko sliktu par filmu un, iespējams, liecina pat par tās ārkārtigo iedarbīgumu, ņemot vērā, ka galvenā tēma kā reiz arī ir tieši miegs un sapņi.
Tāds animēts japāņu "Inception". Man patika. 
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |