Braucu mājās, bija jau pavēls, ap desmitiem, un līdz ar mums tramvajā iekāpa jauna, blonda, ļoti skaista sieviete un mazs puisītis strīpainā cepurītē. Viņi apsēdās mums priekšā. Sieviete izvilka no somas mobilo telefonu un austiņas, iesprauda vienu "ausi" sev, otru - puisītim, un cieši viņu apskāva.
Un tā viņi arī nosēdēja visu ceļu - cieši apskāvušies, klausoties mūziciņu.
Un es ik pa brīdim uz viņiem skatījos, un man likās, ka neko skaistāku es neesmu redzējusi ļoti ļoti sen.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |