06:01 pm
Tas nu ir pavisam oficiāli - es esmu dizāsters uz riteņiem.
Iepriekšējā reizē, kā jau rakstīju, mēs vispār nekur neaizbraucām. Šoreiz akumulators bija uzlādēts, un mēs glīti aizbraucām uz Ogri. Ar zināmu piepūli ieparkojos pagalmā Zilo kalnu piekājē, spiežu pulti... Un nekas. Nekas!
Tātad - pilnīgi nekas nenotiek. Mēģinu aizslēgt ar atslēgu. Aizslēdzu vienas durvis, un viss - pārējās tā arī paliek vaļā. Saspiežu pārējām durvīm pogas no iekšpuses, aizslēdzu vadītāja pusi - ļoti labi. Izņemot to, ka bagažnieks paliek vaļā. Tā viņu atstāt nevar. Brauksim prom. Iekāpju mašīnā, ielieku atslēgu aizdedzē. Nekas nenotiek. Pilnīgi nekas!
Man strauji aptrūkstas idejas. Labas idejas, sliktas idejas, jebkādas idejas. Ideju nav. Sabrūku mašīnā. Dārgais aiziet uz tankštelli pēc kafijas un bulciņām.
Zvanu A. Atrodu atslēgu (uzgriežņu, nevis masīnas). Atrodu pogu, ar kuru attaisīt motoru. Atkabinu motora pārsegu. Atrodu akumulatoru. Spailes? Kādas spailes? Kas vispār ir spailes? Ko tu ar to domā? Nav te nekādu spaiļu, un nekad nav bijis. Aizmirsuši pietaisīt.
Ar bulkām pārrodas Dārgais, atņem man atslēgu un pieskrūvē visu, kas kustās. Ietraušos mašīnā, bez sevišķām cerībām iedarbinu. IEDARBINU!!!
Nevajag man vairs nekādus kalnus un nekādus ēstūžus. Ātrāk, ātrāk drošībā. Mani krata un tresī
Tomēr izskatās, ka tas nav vienīgais, kas man vajadzīgs. Atpakaļceļā kaut kas sāk aizdomīgi klašķēt. Pēc neliela brīža saprotu, ka tas ir sajūga pedālis. Tas lāga neatlec līdz galam. Pavelku sajūgu ar kāju pirkstiem uz priekšu, ar nelielu klašķi tas ieguļas vietā.
Sajūga pēdālis. Tagad ir vajadzīgs normāls pedālis. Divpusēji spaidāms - no priekšas un no aizmugures - neliekas optimāls risinājums.
Bet par to es domāšu rīt.
09:23 pm
Mamma griež man matus.
- Vai nu tev vienā galvas pusē mati aug ātrāk, vai es iepriekšējā reizē esmu nogriezusi šķībi.
- Noteikti vienā pusē aug ātrāk. Tā vienkārši ir galvas saules puse. Kā kokiem mežā ar sūnām, kas aug vienā pusē.
- Dienvidos?
- Jā, jā. Noteikti.
11:40 pm
"Un monstre à Paris" - iespējams, nav tik labs, kā "Kaķis Parīzē", bet vienalga - ļoti labs, man patika. Romantiskie Parīzes jumti, sirsnīgi joki ("Man ir talants! Visi mani draugi saka, ka man ir talants! Man tikai vajag Lielo Izdevību! - Vai arī tev steigšus vajag citus draugus.." un "Tā! Tagad viss ir kārtībā! - Tiešām? Mēs joprojām slīkstam! - Jā, mēs joprojām slīkstam, bet mēs kustamies!"), dziesmas, dejas un Vanesa Paradī (man patīk Vanesa Paradī).
Nepiekrītu ne imdb vērtējumam (es noteikti dotu vairāk), ne īsajam satura atstāstam (tas nav pareizs).