Es padodos. Man ir šausmīgas iesnas jau vairāk nekā nedēļu, un ārā paliek tikai aukstāks un aukstāks, un aukstāks. Šodien man, lūk, piemēram, vēl jāiet uz teātri, kaut viņu vilks!
Šodien - Malev. Iagauņu kino. Episks kino. Tiešām nav skaidrs, kur tāda maza tauta kā igauņi izrauj tik daudzus aktierus un statistus ar identām, intelekta absolūti neizkropļotām sejām.
Bet vispār "igauņu humoru" kā jaudīgu zīmolu, man šķiet, gaida ne mazāka pasaules slava kā britu vai amerikāņu humoru. Tas ir kaut kas ļoti spēcīgs. Varbūt ne izsmalcināts, bet spēcīgs.
Tātad, Jaunais Rīgas teātris. Revidents. Jā, jā - nekad nebiju redzējusi. Bija labs, lai gan garš. Sevišķi man patika muzikālās pauzes un Baiba Broka. Nu, un Keišs bija labs, lai gan spalvainā mačo tēlu viņš tagad demonstrē, šķiet, pilnīgi visos mākslas darbos. Kā jau teicu, viss un visi bija labi.
Pēc tam - Lulū pica. Bija labāk nekā pēdējā reizē, kad tur bijām. Mīkla plānāka, un sēņu picā pat bija īstas sēnes, ne tikai šampinjoni.
Un visbeidzot - uz mājām. Un lai gan ir kļuvis siltāks (šobrīd ārā vien nieka -25, kas tad tas ir), mājupceļā man sasala skropstas. Tā bija ļoti dīvaina sajūta.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |