Šodien pa ielām Rīgā virzās milzīgi pūļi jaunu ļaužu, kas - lai cik neticami tas neizklausītos - pilnā balsī auro: "Gribam studēt! Gribam studēt!"
Bet pēdējās dienās es, lai cik neticami tas neizklausītos:
- katru dienu esmu gatava aplaudēt Jaunzemei-Gremzei. Vispirms paklīst baumas, ka viņa solījusies atkāpties, ja operai un teātriem nogriezīs 1,5 muljonus, un šodien viņa mudina pirkt Ziemassvētku dāvanās operas un teātru biļetes. Vairs neļaušu mīļotajam rīmēt viņas uzvārdu.
- kaulainām acīm skatos uz drošības dienestu aktivitātēm: man tiešām sāk likties dīvaini, ka paziņojumi par tautā nemīlētā Jaundžeikara un vairāku cigarešu kontrabandistu arestu notiek vienlaikus ar Lapsas "ķengu" grāmatas (par sliktajiem drošībniekiem) iznākšanu. Tas spēlē Lapsam par labu, jāatzīst (un esmu izlasījusi tikai lapaspuses 10. Tālāk būs vēl trakāk!).
Mums ar kolēģes meitiņu šonedēļ bija enerģētiskā cīņa. Bērns grib sniegu. Es spiedzu nebalsī, ka nekāda sniega nebūs. Vismaz, kamēr es neuzlikšu ziemas riepas. Man vēl jādzenā mākoņi nepilnu diennakti, tad būšu gatava piekāpties.
Gribu atpakaļ uz Parīzi. Manas franču valodas zināšanas joprojām ir baigas. Bet tā ir vieta, kur eju pa ielu un kliedzu: "Cik skaisti! Cik skaisti! Cik neiedomājami skaisti!"
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |