Ir maz grāmatu, kas būtu tik nepiemērotas lasīšanai sabiedriskajā transportā, kā Māra Liepas "Publiski un intīmi". Tas blāķis sver 1,5 kg un ir ar abām rokām turams. Un tāpat viens stūris baksta blakus sēdošo meiteni, kamēr otrs duras vēderā blakusstāvošajam onkulim. Bet vai tad tas mani attur? Nē, tas mani neattur. Totāli. Nejūtos traucēta. Es sabāžu dziļāk klēpī somu, maisiņu, pleijeri, atstutēju "Publiski.." pret to un izlasu, kā Māris dejojis Žizeli pusstundu pēc savas mātes nāves, un kā gājis uz darba interviju Lielajā teātrī, kur pieņemts, jo vienīgais no pretendentiem nav prašņājis par algu vai dzīvokli, bet par lomām, kas būs jādejo, un vēl daudz visādu izklaidējošu gadījumu un emocionālu pārdomu.
es gribu būt tā jūra, kurai nav iespējams tikt pāri
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |