Aizvakar apriju Rubenfelda "Slepkavības skaidrojumu". Un vakar noskatījos "Seviljas bārddzini" Operā. Abi šie notikumi uzvedināja mani uz pārdomām par to, kas vajadzīgs, lai cilvēks būtu labi un patiesi izklaidēts: šausmas, sekss un joki (labi joki), tā es beigu beigās nodomāju. Proporcijas var būt dažādas. Visu samaisīt un lietot brīvos brīžos, un te viņa ir - lieliska izklaide.
Es droši vien esmu izdomājusi velosipēdu, bet es pat biju tik lepna par sevi - tik lepna, it kā būtu atklājusi nemirstības eliksīru!
Lai nu kā, bet šos abus - gan grāmatu, gan operu - es patiešām varu ieteikt pat tiem, kas grāmatas un operas vispār nepatīk.
Skatamies rīta ziņas:
- Vai, kāds skaistulis!
- Autiņš?
- Pilots...
Laužu krēslus un karājos lustrā:
"I am no longer w Jesse," she writes, "and out of respect for him, his family and myself, thats all the info I`d like to share. Thanks for respecting that." - People
«Es vairs neesmu ar Džesi un nejūtu cieņu pret viņu, viņa ģimeni un sevi, tā ir visa informācija, ar ko vēlos dalīties,»
apollo
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |