Liktenīgas iepazīšanās atliekas. Ēdu ķiršus no S-krastu dārza un štukoju, kā labāk iztulkot "eargasms".
Tātad, meklēju stāvvietu. Pirmajā sēž pie bomja tāds runīgs krievu onkulītis, kas pēc mana bilinguālā sveciena uzreiz sāka stāstīt, cik uz mani esot patīkami lūkoties, nē, bez piedauzībām, viss tikai estētiski, viņam, rau, uzreiz par Botičelli Venēru jādomā (tieši tā arī teica, padomājies, Botičelli stāvvietā!), un visko tādu, es (ne man makijāža, ne frizūras, čības nomītas, uz pleca - tirgus taša) stipri apmulsu, lai gan atklāti atzinu, ka tā mulst ir ļoti patīkami, protams, bet pamīšus ar dzeju viņš man pastāstīja arī tādu vērtīgu prozu, ka vietas, protams, esot, lai tik braucot šurp, bet te vispār esot dārgi, varbūt man vajagot lētāk, 200 m tālāk aiz viltīga stūra - luuuuk, tur! - esot cita, lētāka stāvvieta. Saku paldies, paldies , kāpju ārā no spirdzinošās komplimentu straumes, eju tālāk, tur nākamais smaidīgais onkulītis, jā, jā, tiešām lētāk, brauciet droši. Nu, vai nav labiņi?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |