Šodien atkal ir kaut kāda nenormāla diena, kad tiek sāktas bezkompromisu un bezmorāles kaujas par vispasaules mieru un morāli. Jāiet kaut ko uzēst un jāsaka "om".
Lai kliedētu mākoņus savā galvā, pastāstīšu, ka šodien esmu atripinājusi mājas no darbnīcas savu velo draugu. Draugs ir apčubināts, nosvērts un izķemmēts, un atzīts par pavisam veselu un spirgtu*, un vēl viņam ir uzliktas jaunas riepas, kas izskatās neprātīgi šauras, cerams, ka nekritīšu apkārt uz līdzenas vietas (un oprimālā gadījumā - arī uz nelīdzenas). Par cik šodien biju ģērbusies savos šaurākajos zīmuļsvārkos, man vēl nav bijis izdevības pārbaudīt, vai mūsu draudzība nav atslābusi pa šīm divām dienām.
* Velo onka - Jums derētu viņu kādreiz saeļļot arī.
Es, klikšķinot skropstas - Vai tad Jūs to neizdarījāt?
Onka - Es sapratu, es par daudz runāju.
Katra telefonsaruna beidzamajās dienās man sākas ar mežonīgu lamu virkni. Diemžēl izskatās, ka mans mīļais telefons mērķtiecīgi atdod galus.
// 12 h vēlāk - ha! ha! izrādās, ka pietika ar nieka restartēšanu, lai viss aizietu kā smērēts. Vai es neesmu ģeniāla!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |