Šonakt manī pamodās pastiprināta interese par indēm.
Sākās viss pavisam nevainīgi. Vispirms ilgi nevarēju aizmigt, grozījos un domāju muļķīgas domas. Likās, ka biju gulējusi vien dažas minūtes, kad mani piecēla necilvēcīga ķērkšana no trepju telpas. Tonis ikvienam, kas nodzivojis mana mājā tik ilgi kā es, bija pilnīgi nesajaucams - augšstāva kaimiņiene - vētraina persona ar padzisušu skatu un neskaidru nodarbošanos, bet aktīvu sociālo dzīvi. Kādu brīdi viņa nebalsī bļāva, šķiet, strīdējās ar vecmāmiņu, mazu, pagurušu večiņu, fonā ik pa brīdim iebasēja mazmeitiņas hoholis.
Ieblenzu modinātājā. Pustrīs naktī. Pustrīs naktī!
Jautrā kompānija, skaļi dipot, izmetās uz ielas un turpināja paaugstinātos decibelos izskaidrot universa lielās patiesības un savas vietas tajās, negantas sakritības rezultātā lokalizējoties akurāt zem mūsu guļamistaabs logiem.
Te nu man pirmo reizi acu priekšā pilnīgi patvaļīgi sāka zibēt Mandeļejeva tabula.
Otro reizi tas notika četros no rīta. Pa šo laiku kaimiņi acīmredzot uz pirkstgaliem bija aizlavījušies atpakaļ uz savu mitekli divus stāvus virs mūsmājām, lai ar pompu atkārtotu gājienu uz leju.
Bet ko nu par pagājušo. Gudri ļaudis saka, ka jākoncentrējas uz tagadni, skats jāvērš nākotnē. Tātad, indes. Kāda ir vienkāršākā un efektīvākā sadzīvē pieejamā inde?
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |