Vakar Dārgais atnesa mājās turpat metru garu rozi. Diemžēl šodien tai jau bija nolaidies un savītis viss, kas vien rozei var nolaisties un savīst.
Nolēmu paeksperimentēt, applūkāju visas lapas un kātu saīsināju līdz pieticīgam zīmuļa izmēram. Ieturpināju skumīgo vārguli mazītiņā vāzītē un sāku gaidīt.
Gaidīt nenācās ilgi. Dažu stundu laikā ir notikusi pilnīgi neticama augšāmcelšanās.
Neredzētu - neticētu. Bet fakts.
Gribēju uzrakstīt komentāru frendlistē, bet sapratu, ka no šodienas man vispār bail komentāros likt jebkādus smailijus, jo vieniem, lūk, nepatīk smailji vispār, nav stilīgi, vēl kādam nepatīk tieši mani smailiji (vot, šitas jau ir reāli obidno), aij da nu, nospļāvos, un tā arī vispār neko neuzrakstīju.
Toties rieksti medū gan ir ļoti ņammīgi, jā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |