Vakar pašā vakarā sačamdīju vēl vienu savas čābīgās pašsajūtas vaininieku: man aug gudrības zobs!
Jāatzīst, jūtos tiešām pacilāta, jo šis ir mans pirmais zobs 20 gadu laikā, kas aug, visi pārējie tikai dilst, bojājas un krīt ārā.
"Sarunas pirms pirmizrādēm" Operā ir neticami neticami krutas. Šovakar esmu noklausījusies lekciju par savu pussimtu prostitūtu veidiem Francijā - ar etimoloģiju un piemēriem, un noskatījusies fragmentus no filmām par "Kamēliju dāmu" , sākot ar 1915. gadu (teatrāla roku lauzīšana, acu bolīšana un naiva polku lēkāšana līdz pat 60. gadiem. Tad filmā kamēlijas zieds, protams, sāk atverties un aizverties vienā ritmā ar sievietes elsām un pati varone beigās mirst nevis no tuberkolozes, bet no narkotiku pārdozēšanas).
Šī pasākuma iedvesmota, trešdien iešu skatīties "Belle de jour" Kino Rīga.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |