Vakarā, pirms miega, lasīju Griškoveca "Krekla" tulkojum un dzēru tēju, un tā sapriecājos par jaunvārdu "strīdirāde", ka pat sapnī ar kādu strīdirādējos par to, cik tas ir neticami kruts, ļoti veiksmīgs vārds.
Beidzot datorspēlīte, kas ir taisni manā gaumē - noķer kaķi!
http://files.bestfree.ru/game/logic/Cha
Spēles mērķis: neļaut kaķim aizmukt pa gaiši zaļajiem lauciņiem!
Aiz loga tāda ainava kā kādā pašnāvnieka gleznā. Par pašnāvnieku gleznām priekšstats man radās vēl sensenos laikos skolā, kad zīmēšanas skolotāja rādīja, šķiet, Van Goga gleznas reprodukciju, kur koši dzeltenu kviešu laiku pārmāca tumši violetas debesis un skaidroja, ka dzeltenais nozīmē dzīvotptieku un dzīvi vispār, bet dominējošais lillā skaidri manifestē uzvarošas suicidālas tieksmes, un ka pie laba gala tāda glezna nevienu nenovedīs. Tā arī tagad man aiz loga ir noticis kas ļoti līdzīgs - ļoti ēteriskas gaiši pelēkvioletas debesis, un pavisam šaura, bet izteikti zeltaina svītriņa pie paša horizonta. Un putni, tie sasodītie melnie putni ķērc un laidelējas uz visām pusēm uz šī varbūt ne pārāk veselīgā, bet ļoti izsmalcinātā fona.
Jā, nu tik tālu ar mani tagad ir - esmu nonākusi līdz dabas aprakstiem. Nekad nebūtu ticējusi, ka šāda degredācija vispār ir iespējama. Bet - mūžu dzīvo, mūžu mācies...
Pa TV reklamēja meksikāņu seriālu "Mīlas uzvara".
- Turpmāk saukšu to par "Mīlas uzmavu", - apņēmīgi sacīja Dārgais. - Vienmēr, kad vien redzēšu reklāmu. "Mīlas uzmava".
Vai nu pie vainas "Klondaikas" sieviešdienas akcijas šampanietis par 8 santīmiem glāzē, vai tas patiešām bija smieklīgi, bet es ķiķināju krietnu brīdi.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |