Šodien esmu Lācis. Esmu miegaina, ēdelīga un briesmīgi viegli aizkaitināma.
Varbūt jāapguļas un uzreiz jāmēģina piecelties ar otru kāju.
Bet tas varētu beigties arī ar to, ka šodien es vispār vairāk nepieceltos, ne ar kādu kāju.
Uz ielas notiek kaut kas mistisks. Ir piebraukusi miskastes mašīna, kurai iekšās tiek pildīti atkritumi, dzirdama miljons stiklu plīšana, bet tai cauri laužas vecas, histēriskas, raupjas sievietes lamas. Gandrīz vai varu iztēloties, ka arī viņa ir ielidināta Norbā.
Es to vokpannu fišku nesaprotu.
Un vokpannas droši vien galīgi nesaprot manu fišku.
Šausmīgi patīkami, ka mani joprojām arī piefrendo. Beidzamajā laikā - tā man brīžiem liekas - mani tikai atfrendo. Nav jau tā, ka es iebilstu un ka tas būtu nepamatoti, tas ir pilnīgi pamatoti, un vairāk nekā pamatoti, un galu galā es pati ar to nodarbojos vienā baltā gabalā, un sen nevienu neesmu piefrendojusi, bet vienalga - patīkami.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |