Pamodos ap četriem, un vairs nespēju aizmigt. Domāju visādas murgainas domas, iesnojos un klausījos, kā Dārgais šņākuļo. Vismaz šņākuļošana bija ļoti jauka.
Man liekas, es aiziešu uz veikalu, nopirkšu cepumus un brutāli pieēdīšos. Nupat atrakstīja mana Zobu feja no Stomatoloģijas Institūta, viņa esot atgriezusies ierindā, gatava ķerties pie manis, bet man esot iekaisums kanālā līdz kaulam un to ārstēt maksājot Ls 150 (es gan no meila nesapratu, vai viņa ierosina veikt šo finansiāli šaušalīgo procedūru vai labāk tā vietā izņemt kanālus, kaulu vai visu žokli uzreiz, izmaksu optimizācijai). Tiecu, ka labprāt atnākšu parunāties par visiem šiem aizraujošajiem jautājumiem.
Bet runājot par kluba un aklās meitenes incidentu, pāris stundas pēc sarunas man beidzot izdevās noformulēt:
- Klubiem, protams, ir tiesības nelaist kādu iekšā, - gluži kā man norādīja.
Bet:
- Kādam ir tiesības protestēt. Un ir visas tiesības darīt to skaļi un publiski.
Ar sajūsmas par savu viedumu gandrīz sāku klapēt pa galdu.
PS - Rakstu šeit, jo realitātē sarunas sen jau aiznesušās tālēs zilajās.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |