Esmu gatava paklapēt sevi pa kaulaino plecu katru reizi, kad man izdodas samērā ātri izrauties no strīda ar kādu agresīvu idiotu, un iet tā vietā palasīt grāmatu.
Pavisam labi, protams, būtu nemaz neiesaistīties un iet lasīt uzreiz, bet neviens jau nav perfekts.
Tiesa, pārtraukt strīdēties ar idiņiem ir vieglāk nekā pārtraukt lasīt, vismaz man, bet grāmatas līdz diviem naktī parasti rezultējas ļoti lielās grūtības piecelties četras ar pusi stundas vēlāk.
Ko es ar to visu gribēju teikt: šorīt jāsprauž sērkociņi acīs.
Man nupat veikalā pieprasīja uzrādīt vecumu apliecinošu dokumentu, un ļoti nopietni to pētīja. Ak kungs, cik patīkami!
Toties sporta klubā nodzenāja tā, ka krietnu brīdi nesapratu ne rīta, ne vakara. Gandrīz ielīdu dušā ar visu apakšveļu.
It's official: esmu kļuvusi par kaķu tanti. Aiznesu uz leju Gizmo veco sausbarību, kas viņam ir par prastu (!), un ko viņš neēd(!!!).
Pirmais secinājums, skatoties jau no virtuves loga augšas: ja gribu, lai paēd kaķēni, man jāstāv blakus ar kūju un jādzenā prom lielie. Un paralēli maigi jādudina, lai sīkie nebaidās un ēd. Un man jau, protams, gribas, lai paēd kaķēni.
Nu, vismaz viens mazs rižiks noteikti dabūja kādu bišķi vēderiņā, kamēr es tur blakus grozījos.
Otrais secinājums: ja es taisso glaudīt sētas bomzīžus, tad man obligāti jāaiznes sapotēt savējo, lai gan viņš ārā neiet, un sanitāri ideāli sēž pie savas pareizās un dārgās - tam zvēriņam vēdrā ir ščotčiks, tiešām - paikas bļodas. Man negribētos kaut ko ienest. Pagājušā vasara, jāsaka, bija pirmā, kad noslinkoju stiept savu pūkaino laimi pie veta.
// nē, liekas viss būs labi. Lielais ir aizgājis vai aiztrenkāts, rudais mazais priecīgi spēlējas, pelēkais mazais sēž pie bļodas un, kā tajā pētījumā par kaķu nodarbēm, aplūko ēdienu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |