Man pamazām iestājas panika. Visi galdauti, kas ir mājās, ir a) pārāk īsi, b) neglīti, c) netīri (šitas mani pilnīgi satrieca. Nu, kā vispār iespējams ielikt atvilktnē netīru galdautu?)
Iespējams, man derētu ieraut kādu glāzi - tīri nerviem.
Uz brīdi atkal tuvojos punktam, kad ārkārtīgi gribas paveikt ko absolūti stulbu. Ko pilnīgi bezjēdzīgu, skaļu, negaumīgu, emocionālu un uz pilnu klapi, ko tādu, ko varētu nosodīt, bet nevarētu nepamanīt.
/Nez kāpēc atcerējos, kā Bernards Šovs uz Playboy žurnālista jautājājumu par to, vai cilvēka dzīvē visu nosaka loceklis, atbildējis, ka "es ceru, ka nē, puisīt. Es ceru, ka tā ir viņa izbiedētā sirds". /
Realitātē es, protams, neko tādu nedaru. Es samīļoju un pabaroju kaķi, kuru nodzenājusi mana topošā krustmeita, novācu galdu, salieku ēdamo un dzeramo ledusskapī un pat nomazgāju visus traukus.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |