Tātad, šodien devos pirmajā vizītē pie Stomatoloģijas institūta studentiem. Esmu nolēmusi kļūt par izmēģinājuma trusīti topošajiem stomatologiem viņu protezēšanas meistarklasēs. Jo, pirmkārt, tas noteikti ir vismaz uz pusi lētāk, un starpība starp, teiksim, Ls 500 un Ls 250 ir pietiekami ievērojama, un, otrkārt tāpēc, man nav nekādas ticības "profesionālajiem" stomatologiem. Pēc vizītes pie viena tāda man arī izlūza divi zobi, kas ir manu pašreizējo bēdu cēlonis. Studenti varbūt vismaz cerēs uz labām atzīmēm un tik drausmīgi nehaltūrēs.
Pirmais iespaids ir nesteidzīgs, bet cerību pilns. Mani izpētīja tik skrupulozi un centīgi, kā nekad nav pētījuši, jauka, jauna būtne virsvalkā vienā baltā gabalā pūta gaisu man uz katra zoba un prašņāja par manām izjūtām, visu atzīmēja un pierakstīja (izjūtu nebija nekādu, man liekas, ka man viss jau sen ir atmiris). Uz rentgeniem un galīgā plāna sastādīšanu jāierodas nākošnedēļ. Pēc tam varēšu staigāt pa citiem ārstiem (ķirurgs/terapeits/higiēnists, atkarībā no plāna) un gatavot zobus lielajiem remontdarbiem nākošajā semestrī (jo šis jau iet uz beigām). Pagaidām man par baltu velti pievirpoja un uzlipināja košļenei līdzīgas pagaidu plombes. Smieklīgi, bet uzreiz sajutos labāk.
Bet pats labākais - par spīti tam, ka pēdējo mēnešu laikā vismaz divas reizes esmu spiegusi, ka "man nupat izkrita arī trešais zobs", nekas tāds nav noticis. Cietuši ir tikai divi zobi (arī smieklīgi, protams, jo kad man šito pateica pirms diviem mēnešiem, es aiz šausmām gandrīz noģību. Tagad es aiz sajūsmas turpat situ plaukstiņas. Subjektīva lieta tā uztvere...)
"Liekas, to sauc par "problēmu lugu", lai gan vienīgā reālā problēma ir - kāpēc Frenks to uzrakstīja?"
/Pīters Akroids. Oskara Vailda testaments/
Vispār absolūti burvīga grāmata, ļoti Vaildiska.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |