Visu nakti murgoju. Sākās viss ar diezgan sadzīviskiem murgiem, piemēram, mēs ar Dārgo esam dārza viesībās, viņš aiziet un pazūd, un ar mani nemaz negrib tusot, bet no rīta, kad modos, biju jau tikusi līdz amerikāņu trash filmu cienīgam sižetam par divām seksīgām dvīnēm bikinī, kas laiku pa laikam pārvēršas ripzāģos un dramatiski sazāģē visus, kam rodas kādas aizdomas.
Labrīt, labrīt...
Labā ziņa ir tāda, ka figūras - parkošanos un apgriešanos ierobežotos apstākļos - nokārtoju.
Sliktā ir tāda, ka braukšanu ielas apstākļos dabūšu vēlreiz kārtot nākošnedēļ (lai gan esmu visai cerību pilna attiecībā uz šo, tiešām, šodien tak es izkritu praktiski jau pie paša CSDD!) un ka darbā rīt varēšu nakšņot, jo šodien priekš mūžības nekas nav izdarīts.
Kāda laime, ja mājās ir vairāk grāmatu plauktu nekā saprašanas! Vienā no skapjiem es nupat atradu nekad nelasītu Šerloka Holmsa romānu (!!!). "Viņa atvadu sveiciens" - vismaz es neko tādu atcerēties nevaru, un esmu tikusi jau līdz mistiskām sejām, kas rēgojas no loga tumsā stāstā "Piedzīvojums Glicīniju mednieku mājiņā". Jūtos no tiesas pacilāta.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |