Mana dzīve pēdējās nedēļās ļoti mainījusies. Tajā vairs nav daudzu cilvēku, kas pēdējos gados man bija ārkārtīgi svarīgi. Tajā ir nenormāli daudz darba, jaunu iespaidu un izaicinājumu, un ļoti maz laika. Tāpēc brīžiem man liekas, ka es varētu mainīt pavisam, pārcirst arī beidzamās saiknes ar ar visiem vai vismaz ļoti daudziem cilvēkiem no pagātnes, bieži teikt "a man vienalga" " es gan pēc tevis neskumstu", "vispār tu nemaz neesi tik foršs" un visu ko tādā stilā, tā teikt, ja nav, tad nav, lai izput, lai pazūd, viss mainās, viss paiet.
Bet esmu stipri vecāka un gudrāka nekā desmit gadus atpakaļ, kad patiešām tā arī darīju, un faktiski pazaudēju cilvēku, kura trūkums man sāp aizvien. Un sāpēs vienmēr. Es to atceros, ieelpoju, apklustu un zinu, ka tā nav laba ideja.
Tāpēc jāsaka kaut kas Elsberdzisks, kaut kas - atkal jau! - no desmit gadus tālas lasīšanas pagātnes:
( ... tālāk ... )
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |