Bijām uz "Mariju Stjuarti" Dailes teātrī. Laba izrāde. Ļoti laba mūzika, ļoti vizuāli skaista, klasiska dramaturģija. Bet kad pēc diviem cēlieniem visa zāle cēlās kājās kā Staļina kongresā, mēs palikām sēžam. Tik laba tā izrāde nebija.
PS - Vai man vienīgajai liekas, ka Rēzijai ir balss kā Karlsonam? Kad viņa klusē, viņa ir satriecoša Elizabete - bāla, riža un cēla, bet kad atver muti - intonācijas ir tik nenooormāli jocīgas: ne ta infantīlas, ne ta vecišķas...
PPS - Dārgais pa ceļam uz teātri:
- A tur čipšus var ēst?
- A tur stiklu var griezt?
- A ko tad tur var darīt? Sēdēt ar vaļā muti un skatīties? Un par to vēl jāmaksā?!
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |