Es saprotu, ka šis ir diezgan neparasts jautājums šim jaukajam sestdienas rītam, jaukam rītam, kad nav paģiru, lai gan esmu tās pelnījusi pilnā mērā, tātad, paģiru nav, nekādu darbu arī nav, ir gulēts ļoti ilgi un saldi, brokastīs ir paēstas ļoti garšīgas karstmaizes un lēni malkojas ne mazāk garšīga tēja, un jautājums pilnīgi noteikti nav aktuāls un patiesībā nav pat patīkams vai pozitīvs, bet piepeši tas mani patiešām nodarbina:
Varbūt manu jautājumu par Zemfiru sarakstīt visiem iekš ask.fm? A to šeit man neviens neatbild, a tur man nekas jautājams prātā nenāk.
Nākot no Rimi, pagāju garām Asinsdonoru centra reklāmai.
- Vai esi izglābis vismaz vienu dzīvību? - jautāja sauklis virs krāsainā lielformāta zīmējuma.
- Jā, - es atbildēju pēc pārdomu brīža. - Tas bija sen. Bet es to joprojām nožēloju.
Kolosāls skats - no smaga, melna mākoņa gāž aumaļām, dzirdama tālīna pērkona ducināšana, bet no mākoņa apakšas tikmēr spoži un silti spīd saulīte. Izgaismojas katra lāse.
Piezvanīja Cilvēks, un teica, ka esot atradis hedingus:
Noskatījāmies The Centurion. Ticamība - nulle: kareivīgo piktu sievietēm meikaps ir trakāks kā mūsdienu gotu jaunavām, romiešu kareivji tā vietā, lai vienkārši vicinātu zobenus pa labi un pa kreisi, ēstu gaļu un atraugātos pie katras iespējas, nepārtraukti filozofē un ne soli nesper bez kādiem dzejiskiem vārdiem, toties mati un zobi visiem kā no šampūnu reklāmām, un tā tālāk un tā joprojām, par konkrētām vēsturiskām neatbilstībām pat nerunājot. Taču kā izklaide: ļoti laba. Patiks tiem, kas nav arheologi: aktieri ir pievilcīgi neatkarīgi no tā, vai tēlo labos vai ļaunos, sižets - raits, varoņi saprotami, cēlas jūtas un nocirsti locekļi visumā gaumīgās proporcijās.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |