Mums pie mājas dzīvo divi kaķi, kuru attiecības iet ārpus visiem rāmjiem. Kaķi ir bezpajumtes, viens strīpains, otrs balts, man nav ne jausmas, kādam dzimuma viņi pieder, bet tie lopiņi mīl viens otru. Patiešām, tā ir mīlestība, citādāk nevar būt. Viņi pat guļ, astes sakrustojuši, un tamlīdzīgi. Bet vakar redzēju, kā strīpainais mazgāja balto. Nekad neesmu redzējusi pieaugušus kaķus ko tādu darot.
Es tiešām nesaprotu, kāpēc tādiem veciem, ambicioziem marasmātiķiem bez mazākās reālās ietekmes uz jel ko, izņemot viņu pašu zarnu traktu,* tiek pievērsts tik mežonīgi daudz uzmanības. Šajā pat brīdī, kad tas prātu izkūkojošais sakārnis asarainā balsī jautā "vai tiešām pasaulē ir māmiņas, kas nevēl savam bērniņam Kristu?" taču noteikti notiek kaut kas svarīgs, kaut kas būtisks, vai vismaz mēs varētu ko tādu paveikt, tā vietā, lai kultu te acīmredzami tukšus, pavisam pavisam tukšus salmus.
* Un es atļaušos šai kategorijai pieskaitīt ne tikai Pujata kungu, bet arī Šķēli un vēl krietni daudzus citus mūsu mediju ikdienas varoņus, kurus patiesībā no ceturtās varas vajadzētu izbanot uz mūžu, bez amnestijas iespējām.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |