Bet vispār, var vainot Stīgu Lārsonu vai manu kantori (matemātiķu mums te, galu galā, ka biezs), bet visi tie loģikas uzdevumi patiesībā ir visai aizraujoši. Lai gan pats lielākais pārsteigums laikam ir pats fakts, ka es vispār kaut ko tādu varu atrisināt (vismaz reizēm), jo pirms tam man bija licies, ka "ko tad nu es, es jau neko, nekad un nekādos apstākļos vispār, matemātika nav mana stiprā puse...".
Vistrakāk man pagaidām iet ar tiem, kur dotas kaut kādas burtu kombinācijas un jāpiemeklē citas burtu kombinācijas - vai tiem jāsaglabā līdzskaņu un patskaņu proporcijas, jāpiemeklē tuvākie burti (pēc alfabēta) vai vēl kaut kas? Šo principu es vispār nesaprotu.
Pat nejautājiet, cik šokolādes es šodien esmu apēdusi, tāpat nestāstīšu, par to pat man ir kauns. Vispār tas stress ir vienkārši briesmīgs. Bet rīt būs labāk. Jau šovakar ir - patiesībā.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |