Viens paradoksāls fakts gan jāatzīmē - pie visiem četrdesmit grādiem, darbā es šonedēļ gāžu kalnus. Esmu atrisinājusi vai vismaz iekustinājusi pareizajā virzienā veselu kaudzi problēmu, kas tumšā mākonī bija samilzušas pār manu galvu nu jau pāris nedēļas. Beidzot es zinu, kas jādara. Beidzot es to spēju. No sviedriem slapja kā bižamžurka, un apmēram tikpat plēsīga es diriģierēju savu darba dienu.
Izrādās, ka viss, kas man bija vajadzīgs, bija niknums. Un tveice mani sanikno pavisam noteikti.
// viss, par godu tam, ka šodien savā ģenialitātē pārspēju pati sevi, es pat varētu doties mājās gandrīz laikā.
Tā ķēpāšanās ar tējkannām, lējkannām, švammēm un mutsbļodām ir vienkārši briesmīga, bet vismaz pirmo reizi divu dienu laikā esmu tik tīra. Fiksa apslapināšanās ar ledaini aukstu ūdeni no krāna tomēr nav gluži tas.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |