Kvīkends bija visai prīmā. Par spīti tādiem niekiem, kā acis, kas izspiedušās no piepūles, braukājot maršrutā Pierīga-Bīriņi-Saulkrasti-Vidriži-pierīg
Bet toties!
Ja viena no manām slapjajām fantāzijām bija - dabūt tiesības un braukt uz ezeru peldēties - tad daļēji es to pat esmu piepildījusi. To daļu, kas attiecas uz braukšanu uz ezeru. Un pati pelde bija kūl, kūl, kūl...
Pēc tam kopā ar tēti un Dārgo rāmi padzīvojāmies pa S-krastiem, tieši kā pirms kāda laika biju fantazējusi. Laiks kolosāls, karsts un saulains, odi vismaz pa dienu tik traki vairs nekoda. Un, pateicoties alerģijas zālēm, varēju pat mierīgi gulēt (un gulēju ar - ilgi, ilgi). Paklanījos piemājas stārķiem (pie stārķiem mēs gadiem ilgi gājām katru vakaru, šogad šamiem jau lieli bērni un ar dzīvi apmierināts paskats), iepozējām 40 gadus vecā telefonbūdiņā, saēdāmies, lasījām žurnālus un avīzes (intervija ar Krēmeru Kultūras Dienā ir ļoti laba!) un kolosāli izpļāpājāmies par ekonomiku, medijiem un dzīvi kā tādu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |