Sastādīju kompāniju māmiņai un devos uz Vecrīgu, lai paklausītos "tautas mūziku". Man vislabāk patika "mēness spīd aiz pirts/nāc pie manas sirds". Nē, kopumā nebija tik traki, bija pat ļoti jauki, "tautas mūzika", paldies dievam, nav šlāgeri (vai vismaz nav tikai šlāgeri), "tautas mūzika" ir arī folklora, pijoles, kokles, akordeons un milzīgas bungas, un dažādi čīgājoši štrumenti, kam pat nezinu nosaukumi, kopā taisīja visai dzīvespriecīgu troksni.
Turklāt folkloristi ir ļoti ražīga tautiņa, tik daudz bērnu sen nebiju redzējusi, trīs-četri mazuļi uz vienu māmiņu - ierasts skats, viens no viņiem, mazs puika, parādīja man savu mobilo, jo viņam bija pienākusi īsziņa krieviski. Iztulkoju "Te Riča, pārbaudu sakarus".
- Ļoti dīvaini, - teica puika.
- Loti dīvaini, - es piekritu.
← Previous day | (Calendar) | Next day → |